“Vecāku loma bērnu adaptācijas procesa sekmēšanā”

Mūsdienās bērna pielāgošanās izglītības iestādei problēma ir diezgan aktuāla arī vecākiem, kuri pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir ieinteresēti ātrāk atgriezties darbā, tomēr ilgstošs, smags adaptācijas process un ar to saistītā biežā bērna slimošana var kļūt tam par nopietnu šķērsli. Vecāki labi apzinās, ka pirmsskolas gaitas bērnam ir liels stress, bet ne visi vecāki zina, kā to mīkstināt, kā palīdzēt bērnam pārdzīvot šo grūto adaptācijas periodu.

Šeit palīgā nāk skolotāji, kuri sniedz atbalstu gan bērniem, gan attiecīgi arī viņu vecākiem. Ģimene un pirmsskolas izglītības iestāde palīdz bērnam iegūt kādu sociālo pieredzi, taču bez izglītības iestādes un ģimenes mijiedarbības, sadarbības nebūs iespējams radīt optimālus, labvēlīgus apstākļus mazā cilvēka ienākšanai lielajā pasaulē. Lai izglītības iestādē tiktu nodrošināts efektīvs pedagoģiskais process, nepieciešams sistemātisks darbs ar bērnu vecākiem, aktīva vecāku līdzdalība pirmsskolas dzīvē (Газизова, 2019).

Galvenais apstāklis, kas bērnā izraisa stresu, ir šķiršanās no mātes un palikšana vienam ar nepazīstamiem bērniem un svešiem, nepazīstamiem pieaugušajiem. Galu galā līdz šim, nonākot jaunā situācijā, bērns saņēma mātes atbalstu, viņas klātbūtne viņu stiprināja jaunā, neparastā situācijā, radīja psiholoģisku komfortu.

Ģimenes vide ir pirmā izglītības vide. Arī tad, kad bērns augot ienāk citās sociālās izglītības vidēs, ģimene saglabā savu nozīmīgo lomu. Ģimenē bērns apgūst pirmos sociālās uzvedības modeļus, pēc kuriem nākotnē veidos attiecības ar cilvēkiem ārpus ģimenes.

Pat ja attiecību modeļi dzīves gaitā mainīsies, tomēr agrā bērnībā ģimenē apgūtās vērtības un uzvedības tendences saglabāsies (Roostin, 2018). Šādi apgalvojumi ļauj pieņemt, ka pirmsskolā adaptācijas periodā ir ne tikai jāveicina vecāku līdzdalība pedagoģiskajā procesā, bet arī skolotājiem ir jātiecas paaugstināt vecāku pedagoģisko zināšanu līmeni, paplašinot izpratni par bērna personības attīstības likumsakarībām. Lai izprastu, kā vecākiem līdzdarboties adaptācijas procesa sekmēšanā, vispirms ir svarīgi noteikt, kāda ir ģimenes loma bērnu personības attīstībā.

Pētnieki, vērtējot ģimenes lomu bērnu socializācijas un adaptācijas procesā, izdala arī virkni faktoru, kas var kļūt par adaptāciju kavējošajiem un kurus ir ļoti svarīgi ņemt vērā, vadot bērnu adaptācijas procesu:

1) Vecāki paši izjūt pastiprinātu stresu, kas saistīts gan ar bērna iespējamajām negatīvām pārmaiņām bērna uzvedībā (konfliktēšana, spītība, ar ko iezīmējas trīs gadu attīstības krīze), arī ar to, ka paši vecāki pārdzīvo, ka jūtas bērns pirmsskolā un attiecīgi bērns šo satraukumu pārņem;

 2) Vecumam neatbilstоšu prasību izvirzīšana: tās var būt gan pazeminātas (vecākiem šķiet, ka bērns ir par mazu, lai, piemēram, patstāvīgi ēstu) vai, tieši pretēji, – paaugstinātas;

3) Nelabvēlīgas izmaiņas ģimenes struktūrā: vecāku šķiršanās, smaga ekonomiskā situācija, dzīvesvietas maiņa, kas sakrīt ar uzsākšanu apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi u.c. (Пташинский, 2009).

Raksta autore: Tatjana Zeltiņa

Attēls: no licencētas un maksas programmas www.canva.com

Izmantotā literatūra un avoti:

1.Газизова, Ф. С. (2019). Роль семьи в адаптации ребенка раннего возраста к условиям ДОУ. Молодой ученый. № 16 (254). С. 262-264. Skatīts: 16.11.2022. https://moluch.ru/archive/254/58145

2.Пташинский И. А. (2009). Основные факторы семейного воспитания, дезадаптирующие детей и подростков. Вестник Таганрогского института имени А.П. Чехова, (2), 343-347. Skatīts 10.12.2022